Onbetaalbaar burtiski nozīmē “tāds, par ko nav iespējams samaksāt”, bet pārnestā nozīmē tas ir kaut kas nenovērtējams un īpaši dārgs sirdij.
Dziesmā šis vārds raksturo kopā pavadītos mirkļus, kuros cilvēki smejas, ēd, raud, sapņo un dzied. To patieso vērtību nevar izmērīt naudā.
Guus Meeuwis dziesmā “Armen Open” jeb “Atvērtas rokas” kāds cilvēks aicina sen neredzētu viesi atgriezties mājās. “Weet dat je altijd welkom bent” [Zini, ka tu vienmēr esi gaidīts] tiek atkārtots kā vienkāršs, drošs solījums, bet “Armen open, afgesproken” [Atvērtas rokas, sarunāts] skan gandrīz kā draudzīgs līgums: nekādu neveiklu jautājumu, durvis būs vaļā. Pat “rode loper” [sarkanais paklājs] šeit nav par slavu vai svinīgu ceremoniju. Tas ir pārspīlēts, sirsnīgs veids, kā pateikt: tev tiks dota vislabākā sagaidīšana.
Mājās galds jau ir klāts ar mīlestību, bet ciemiņš var atnest arī savu stāstu: “Je verhaal past in een glas” [Tavs stāsts ietilpst glāzē]. Tas nozīmē, ka saruna var sākties pie dzēriena un turpināties līdz vakars piepildās. Dzīve skrien ātri, tomēr “m'n deur altijd open staat” [manas durvis vienmēr ir atvērtas]. Šajā mājā drīkst smieties, ēst, raudāt, sapņot, dziedāt, dejot un dzert. Un labākais ir tas, ka atgriešanās beidzas “in jouw armen, keer op keer” [tavos apskāvienos atkal un atkal]. Dziesma māca ļoti skaistu holandiešu viesmīlības frāzi: altijd welkom, vienmēr gaidīts.