Gabbiano nozīmē 'kaija'. Tas ir skaists un poētisks vārds, kas šajā dziesmā rada spilgtu tēlu.
Dziesmā Fabio Concato izmanto kaiju kā metaforu, lai aprakstītu mīļotās ierašanos. Viņš dzied par to, kā kaija viņu atnesa uz klints, simbolizējot viņas maigo un brīvo garu. Šis vārds piešķir dziesmai romantisku un sapņainu noskaņu.
Fabio Concato dziesmā “Fiore Di Maggio” jeb “Maija zieds” mīļotā persona tiek iztēlota kā bērns, kas piedzimis saulainā vietā pie jūras. Dziesmas stāstītājs viņu redz uz klints, no kuras var ienirt, un saka: “quel sole ce l’hai dentro il cuore” [šī saule tev ir sirdī]. Maijs te kļūst par īpašu laiku, kad uz klints “è nato un fiore” [piedzima zieds]. Tas ir skaists, mazliet pasakains salīdzinājums: zieds nav tikai puķe, bet pati šī meitene, kas viņa atmiņā parādās kā pavasara saule.
Atmiņas ir sapņainas un apzināti mazliet sajukušas. Viņš vairs neatceras, vai viņa piedzima pludmales smiltīs vai brāļa mājās, toties labi atceras svētkus ciematā, dziesmas, prieku un tukšu pludmali maijā. Vēl brīnišķīgāka ir aina ar kaiju: meitene it kā nolaižas no debesīm, “un passaggio da un gabbiano” [ar kaijas palīdzību] nonāk uz klints. Viņa aicina: “Stammi vicino e tienimi la mano” [paliec man blakus un turi manu roku]. Šī nav reālistiska biogrāfija, bet maigs mīlestības sapnis, kurā cilvēks, saule, jūra un maija zieds saplūst vienā atmiņā.