초라한 초능력 [chorahan choneungnyeok] burtiski nozīmē “nožēlojama superspēja”. Šis ir spilgts un neparasts pretstats: dziedātājs spēj ieraudzīt un sadzirdēt to, ko agrāk nespēja, taču nespēj paveikt pašu svarīgāko, proti, atvest mīļoto atpakaļ.
Dziesmā 초라한 [chorahan] piešķir vārdam “superspēja” skumju, gandrīz ironisku nokrāsu. Tā nav varonīga superspēja, bet gan sāpīga dāvana, kas ļauj visu atcerēties, taču nespēj mainīt pagātni.
“Miracles in December” ir dziesma par cilvēku, kurš pēc mīļotā aiziešanas beidzot sāk pamanīt to, ko agrāk nespēja redzēt un dzirdēt. Viņš saka: “보이지 않던 게 보이고, 들리지 않던 게 들려” [Es redzu to, ko agrāk neredzēju, un dzirdu to, ko agrāk nedzirdēju]. Agrāk viņš bija egoistisks un neievēroja otra cilvēka jūtas, bet tagad mīlestība viņu maina. Ļoti skaista ir doma, ka šī mīlestība joprojām viņu kustina un ar vienu domu spēj piepildīt visu pasauli ar šo cilvēku.
Dziesmas ziemas tēli ir gan maģiski, gan mazliet sāpīgi: “눈송이 하나가 네 눈물 한 방울이니까” [Katra sniegpārsla ir viena tava asara]. Stāstītājam ir gandrīz pārdabisks spēks, taču tas nespēj izdarīt vienīgo, ko viņš patiešām vēlas: atvest mīļoto atpakaļ. Tāpēc viņš šo “nožēlojamo superspēju” labāk gribētu pazaudēt. Viņš atver atmiņu grāmatu, nonāk tajā ziemā un apņemas katru dienu kļūt par tādu cilvēku, kādu otrs vēlējās redzēt. Tā ir ļoti konkrēta nožēlas un pateicības dziesma: tikai pēc zaudējuma viņš saprot, cik daudz mīlestība bija izmainījusi viņa dzīvē.