Vārds "kehribarım" nozīmē "mans dzintars". Tas ir interesants vārds, jo dzintars ir vērtīgs un skaists materiāls, kas bieži tiek saistīts ar siltumu, gaismu un ilgmūžību.
Dziesmas kontekstā vārds "kehribarım" tiek lietots kā mīļvārdiņš, lai aprakstītu mīļoto personu. Tas norāda uz to, ka mīļotais cilvēks ir tikpat vērtīgs un dārgs kā dzintars, un ka viņa klātbūtne sniedz mierinājumu un prieku. Tas ir poētisks un emocionāls veids, kā izteikt dziļas jūtas.
Dziesma "Kehribar" ir par mīlestību, kas ir gan skaista, gan sāpīga. Dziedātāja atzīst sava mīļotā skaistumu, sakot: "Sevgilim çok güzelsin" [Mana mīļā, tu esi tik skaista], bet tajā pašā laikā viņa baidās atkal tikt sāpināta: "Düşmeyeceğim sana yine üzersin" [Es tevī neiemīlēšos, tu atkal mani sāpināsi]. Viņas sirds ritms ir neregulārs, un viņa jūtas tik slikti, ka nevar to nosaukt par dzīvošanu: "Ritmi kalbimin çok düzensiz / Yaşamak denmez buna vur düzelsin" [Mana sirds ritms ir ļoti neregulārs / To nevar saukt par dzīvošanu, sit, lai tas sakārtotos].
Dziesma atklāj dziļas jūtas pret mīļoto, kurš ir ļoti īpašs: "Sevgilim çok özelsin" [Mana mīļā, tu esi ļoti īpaša]. Viņa atceras, ka šis cilvēks viņu atbalstīja grūtos brīžos: "Düşerken elimi tutan da sendin" [Tu biji tas, kurš turēja manu roku, kad kritu]. Tomēr viņu attiecības ir pilnas sāpju un nožēlas. Dziedātāja jūtas iesprostota tumsā: "İşte o karanlık yuttu beni" [Tā tumsa mani aprīja], un viņas sirds ir sagrauta mīlestības dēļ: "Aşkından tarumarım" [Esmu sagrauta tavas mīlestības dēļ]. Viņa salīdzina sevi ar senu dzintaru (kehribar), kas ir nēsāts un cietis laika gaitā, sakot: "Yıllanmış kehribarım / Çekmekten derdi seni" [Esmu vecs dzintars / Ciest tevis dēļ]. Šī dziesma ir kā emocionāls ceļojums cauri mīlestības priekiem un bēdām, kas atstāj dziļas rētas.