Juleljus nozīmē "Ziemassvētku gaisma" vai "Ziemassvētku sveces". Tas ir salikts vārds, kas apvieno "jul" (Ziemassvētki) un "ljus" (gaisma).
Šajā dziesmā tas ir centrālais tēls, kas simbolizē cerību un mieru, kas ienāk pasaulē Ziemassvētku laikā. Tas nav ikdienišķs vārds, bet gan skaists un poētisks veids, kā aprakstīt svētku atmosfēru.
Carolas izpildītā zviedru Ziemassvētku dziesma “Nu Tändas Tusen Juleljus” sākas ar lielu, gaišu skatu: “Nu tändas tusen juleljus” [Tagad iedegas tūkstoš Ziemassvētku sveču]. Gaisma parādās uz tumšās zemes un arī dziļi zilajās debesīs, bet svētku vēsts dodas pāri pilsētām un laukiem: “Att född är Herren Jesus Krist” [Ka ir dzimis Kungs Jēzus Kristus]. Dziesma tāpēc runā par Kristus dzimšanu kā par priecīgu vēsti visai pasaulei.
Tālāk uzmanība pievēršas Bētlemes zvaigznei, kas tiek uzrunāta kā maiga ceļa gaisma: “O, låt ditt milda ljus” [Ak, ļauj savai maigajai gaismai]. Dziesma lūdz, lai šis stars ienāk katrā mājā un katrā “armt och mörkt” [nabadzīgā un tumšā] sirdī, nesot cerību, mieru un Dieva mīlestību. Man īpaši patīk šī pāreja no tūkstošiem sveču debesīs uz vienu maigu staru, kas jāaizsūta tieši cilvēkam, kuram gaismas visvairāk trūkst.