Diyar ir poētisks vārds, kas nozīmē “zeme”, “novads” vai “pasaule”, bieži ar domu par svešu vai tālu vietu. Dziesmā frāze “Kendini bu diyardan kurtar” nozīmē “izglāb sevi no šīs vietas/pasaules”, piešķirot pilsētai noslēpumainu un gandrīz pasakainu noskaņu.
Canozan dziesmā „Sar Bu Şehri” pilsēta kļūst par šauru, smagu vietu, no kuras kāds tiek mudināts aizbēgt: „N'olursun kaç kurtar / Kendini bu diyardan” [Lūdzu, aizbēdz un izglāb sevi no šīs zemes]. Uzrunātā persona ir „yâr” [mīļotais vai mīļotā], bet vārds diyar nozīmē zemi, novadu vai svešu pasauli. Sākumā ir apjukums un sāpes: „Anlamam nedenini / Üzmüşler bebeğimi” [Es nesaprotu, kāpēc; viņi ir sāpinājuši manu mazuli]. Tad parādās ļoti savāds tēls: brīdī, kad stāstītājs cieši ieskatās viņa vai viņas sejā, šī persona pati uzzīmē savu portretu. Tas skan kā sapņa aina, kur mīļotais vienlaikus tiek vērots un pats nosaka, kā sevi parādīt.
Dziesmas centrā ir Saule un Mēness: „Güneş'i ararken / Peşini bırakmaz Ay” [Meklējot Sauli, Mēness neatlaižas]. Saule šeit ir kaut kas meklēts, bet Mēness seko neatlaidīgi, tāpēc no šīs debesu ainas nevar vienkārši aizbēgt. Pēc tam nāk pārsteidzoši skarbs aicinājums: „Sar, bu şehri en başından yak / İyice yak” [Aptver šo pilsētu un sadedzini to no paša sākuma; kārtīgi sadedzini]. Sar var nozīmēt „aptver” vai „apņem”, bet yak ir „dedzini”, tāpēc rinda vienlaikus skan kā apskāviens un kā pilnīga pilsētas iznīcināšana. Tomēr nakts nav bezgalīga: „Ne yalnızlık ne hüzün / Bu gecenin gündüzü var” [Ne vientulība, ne skumjas; šai naktij ir diena]. Un, lai cik plaša šķistu šī drūmā aina, „Sanma ki ölümsüzüm / Bu şehrin duvarları dar” [Nedomā, ka esmu nemirstīgs; šīs pilsētas sienas ir šauras].