Desentristecer ir interesants vārds, kas nozīmē "atbrīvot no skumjām" vai "padarīt priecīgu". Tas ir veidots no vārda "triste" (skumjš) ar priedēkli "des-" (kas norāda uz pretēju darbību) un izskaņu "-ecer" (kas norāda uz kļūšanu).
Dziesmā Caetano Veloso to lieto, lai aprakstītu, kā mazais lauva (leãozinho) spēj atbrīvot viņa sirdi no skumjām: "Para desentristecer, leãozinho, O meu coração tão só" (Lai atbrīvotu no skumjām, mazais lauva, Mana tik vientuļā sirds). Tas ir skaists un poētisks veids, kā izteikt mierinājumu un prieku, ko sniedz mīļotā klātbūtne.
Šī ir maiga dziesma par prieku ieraudzīt kādu īpašu cilvēku pavisam ikdienišķā ainā: viņš staigā saulē, ieiet jūrā, un ar savu klātbūtni padara vientuļu sirdi priecīgāku. Uzruna “leãozinho” nozīmē “mazais lauvēns” vai “lauvēniņš”. Rindā “Gosto muito de te ver, leãozinho” [“Man ļoti patīk tevi redzēt, lauvēniņ”] šis vārds skan mīļi, nevis draudīgi. Dziedātājs saka, ka pietiek viņu sastapt ceļā, lai “desentristecer” [“izkliedētu skumjas”] viņa vientuļajā sirdī.
Dziesmas attēli ir saulaini un rotaļīgi: lauvēns izskatās kā “um filhote de leão raio da manhã” [“lauvas mazulis, rīta stars”], kas pievelk skatienu “kā magnēts”. Saule apzeltī viņa ādu, un dziedātājs labprāt skatās, kā viņš ieiet jūrā. Vēl jaukāk ir tas, ka beigās viņš pats grib palikt saulē, samērcēt savu “jubu” [“krēpes”] un būt otram blakus ūdenī. Tātad “lauva” šeit ir saules apspīdēts, mīļš cilvēks ar krēpēm, ādu un gaismu, nevis pasaku varonis, kas rēc uz kādu.