Correnteza apzīmē spēcīgu ūdens straumi, kas velk sev līdzi un kurai ir grūti pretoties. Tā ir tēlaina un ne pārāk ikdienišķa portugāļu valodas vārda izvēle.
Dziesmā frāze “nadar contra a correnteza” nozīmē “peldēt pret straumi”. Tā simbolizē cīnīšanos pret sabiedrības spiedienu un vareno cilvēku radītajiem šķēršļiem.
Bea Duarte dziesmā “Mar” jeb “Jūra” runā cilvēks, kuru citi nepārtraukti māca, kā uzvesties un ko just. Viņi spriež no malas, taču dziesmas stāstītājs izaicina: “Só um dia vivendo no meu lugar” [Kaut vienu dienu nodzīvojiet manā vietā]. Tad šie padomdevēji, visticamāk, vairs neizturētu. Īpaši tiešs ir atkārtotais “Eles não iam aguentar” [Viņi to neizturētu], kas skan gandrīz kā ņirgāšanās par cilvēkiem, kuri viegli runā par grūtībām, kamēr paši tajās nav nonākuši.
Dziesmas centrā ir ūdens tēli. “Nadar contra a correnteza” [peldēt pret straumi] nozīmē cīnīties pret apstākļiem, kas velk pretējā virzienā, bet “barco” [laiva] un “mar” [jūra] parāda, ka cilvēkiem nav vienāda starta punkta: “A gente não tá nem no mesmo mar” [mēs pat neesam vienā un tajā pašā jūrā]. Tie, kuriem ir vara, apgalvo, ka viss ir vienādi un ceļš augšup ir tikai kāpšana pa pakāpieniem. Stāstītājs tam iebilst ar daudz skarbāku ainu: ceļā ir klintis, kalni, triki un viltības. Un rinda “Pra quem?” [Kam tas ir taisnīgi?] pārrauj viņu pasludināto godīgo spēli. Man patīk, cik dziesma šo domu pasaka bez aplinkiem: ja tu nekad neesi spiests peldēt pret straumi, tev ir ļoti viegli teikt, ka ūdens visiem ir vienāds.