Двухсотый [dvukhsotyy] burtiski nozīmē “divsimtais”, taču militārajā slengā tas ir kodēts apzīmējums kritušam karavīram vai mirušā ķermeņa transportēšanai. Dziesmā frāze «Согрей нас, двухсотый» [Sogrey nas, dvukhsotyy] un atkārtojums «Двухсотый газ» [Dvukhsotyy gaz] rada satraucošu, daudznozīmīgu tēlu, kur gāze, nāve un kara sekas saplūst vienā simbolā.
AIGEL dziesmā “Газ” virtuve kļūst par kara un nāves telpu. Runātāja savāc no gāzes plīts pelnus un saka: «Засыплю в урну это ты» [ieberšu urnā tevi]. Kaimiņa dēls atrodas svešā zemē un sadalās gāzē, kas pa gāzes cauruli paceļas augšup, lai viņus apciemotu: «И вверх по газовой трубе / Поднимется проведать нас» [un augšup pa gāzes cauruli pacelsies mūs apciemot]. Mājas siltums te ir biedējoši divdomīgs: zilā liesmiņa ir maza un mājīga, taču tā saistās ar pazudušu karavīru un elli. Frāze «Приём, как слышно, это ад» [sakari, vai dzirdat, te ir elle] izklausās pēc radio ziņojuma, ko neviens droši neatbild.
Atkārtotais «двухсотый газ» [“divsimtais” gāze] balstās militārā apzīmējumā груз 200, ar kuru krievu valodā apzīmē miruša karavīra transportēšanu. Tāpēc parastā sadzīves gāze tiek savienota ar cilvēka ķermeni, asinīm un kara upuriem. Dziesmā ir arī ass, gandrīz cinisks jautājums: «Отчизна задарма продаст / Зимой согреет паренёк / Кого из них, кого из нас?» [dzimtene pārdos par velti, ziemā sasildīs puisēns, kuru no viņiem, kuru no mums?]. Beigās zilā liesmiņa atkārtojas līdzās saucienam «О Боже, всё в крови» [ak Dievs, viss ir asinīs], un mierīgais virtuves tēls pilnībā saplūst ar kara šausmām.