Vārds "Reticências" latviski nozīmē "daudzpunkte" (trīs punkti ...).
Dziesmas nosaukums un šis vārds ir ļoti interesants, jo tas simbolizē nepabeigtību, neizteiktas domas vai kaut ko, kas turpinās, bet nav pilnībā atklāts. Tas lieliski atspoguļo dziesmas tēmu par attiecībām, kas, šķiet, ir beigušās, bet kuru klātbūtne joprojām ir jūtama, piemēram, atstātās drēbes un atmiņas. Tas liek domāt par to, kas vēl nav pateikts vai kas vēl varētu notikt.
Adriana Calcanhotto dziesma "Reticências" ir tik aizkustinoša! Tā runā par to, cik grūti ir pieņemt, ka kāds ir aizgājis. Dziesmas sākumā viņa atkārto: "Mentira / Você não foi embora" [Meli / Tu neaizgāji]. Tas ir tik spēcīgi, vai ne? Ārā ir diena, bet iekšā ir auksti un mitri – "Lá fora é dia / Cá dentro, o relento" [Ārā ir diena / Šeit iekšā, rasa]. Tas parāda to pretrunu starp ārējo pasauli un iekšējām sajūtām.
Viņa turpina aprakstīt lietas, kas palikušas: "Suas camisetas / Seguem nas gavetas" [Tavi krekli / Joprojām ir atvilktnēs] un "As Havaianas pretas no corredor" [Melnās Havaianas čības koridorā]. Tas liek domāt par to, kā mēs pieķeramies priekšmetiem, kas piederējuši mīļiem cilvēkiem. Un tad nāk tas noslēpumainais vārds "Reticências" [Daudzpunkte], kas liek domāt par nepabeigtu stāstu, par to, ka viss vēl nav beidzies. Viņa atkārto: "Tudo seu / Tudo seu / Tudo seu / Ainda" [Viss tavs / Viss tavs / Viss tavs / Joprojām]. Tas ir tik skaidrs – viss joprojām atgādina par šo cilvēku. Man ļoti patīk, kā šī dziesma parāda to, cik grūti ir atlaist.