Конвой nozīmē 'eskorts' vai 'konvojs'. Tas ir vārds, kas parasti saistīts ar militāru vai tiesībaizsardzības kontekstu, apzīmējot pavadību vai apsardzi.
Dziesmā tas tiek izmantots metaforiski, lai aprakstītu laika negribīgo virzību: "Под конвоем время ведёт куда" (Laiks konvoja pavadībā ved nezin kur). Šis neparastais salīdzinājums piešķir dziesmai dziļumu un dramatisku noskaņu, padarot to par intriģējošu vārdu, ko apgūt.
Dziesma "Ева" no Vintazh ir kā ceļojums cauri zaudētai mīlestībai un sevis meklējumiem. Tā sākas ar atziņu, ka "Слёзы это соль, а потом вода" (Asaras ir sāls, un pēc tam ūdens), kas liek domāt par sāpēm, kas ar laiku pāriet. Dziesmas varone ir piedzīvojusi divas mīlestības, kas pagājušas garām, un viņa nevēlas trešo tādu pašu. Viņa jūtas vientuļa – "Lonely, lonely, I guess I'm lonely" – un ļauj savas dvēseles monologam izlemt, kā būs tālāk.
Tomēr centrā ir Eva, sieviete, kuru dziesmas varone mīlēja. Viņa klausījās Evas ierakstus un katrā no tiem atrada sevi. Jautājums "Зачем остановила меня?" (Kāpēc tu mani apturēji?) atklāj ilgas un neskaidrību par attiecību beigām. Spoguļa tēls, kurā viņa meklē atspulgu, bet redz, ka "Там ещё не ты, но уже не я" (Tur vēl neesi tu, bet jau neesmu es), lieliski parāda pārmaiņas un identitātes krīzi pēc šķiršanās. Šī dziesma ir par to, kā mīlestība var mūs mainīt un kā mēs cenšamies atrast sevi no jauna pēc tās beigām.