Sufocar nozīmē "nosmakt" vai "aizrīties", spēcīgs vārds, kas apraksta fizisku vai emocionālu sajūtu, ka kāds vairs nevar brīvi elpot, vai nu no tuvības pārpilnības, vai no apspiešanas.
Dziesmā dzied "Beija-me, não quero sufocar" ("skūpsti mani, negribu nosmakt"), lūdzot tuvību, kas nebūtu nomācoša, bet gan vieglu un brīvu, bez bailēm zaudēt sevi attiecībās.
Portugāļu popmūziķis Paulo Sousa šajā dziesmā runā par to sajūtu, kad vārdu vienkārši pietrūkst. Viņš atzīst: Se fosse fácil falar / Eu dizia a cantar ("Ja būtu viegli runāt, es to pateiktu dziedot"), salīdzinot abu saikni ar dabas stihijām: sou rio, tu és mar ("es esmu upe, tu esi jūra"). Tā ir upe, kas neizbēgami ieplūst jūrā un bez tās nevar pastāvēt. Dziesmas galvenā vēlme ir fizisks un emocionāls tuvums no rīta līdz vakaram, ko viņš pasaka tieši: Por entre os braços onde eu só quero estar ("Tavu roku apskāvienos, kur es vienkārši gribu būt").
Dziesmas piedziedājumā emocijas kļūst pavisam tiešas un pat nedaudz dramatiskas. Lūgums Beija-me, não quero sufocar ("Noskūpsti mani, es negribu nosmakt") parāda, ka otra cilvēka klātbūtne viņam ir kā gaiss. Tālāk tekstā Paulo aicina mīļoto lidot, dziedāt, dejot un palikt: Fica só p'ra mim ("Paliec tikai man"). Tā ir vienkārša, melodiska atzīšanās par vēlmi patverties otra cilvēka apskāvienos.