Vārds "fraquejar" nozīmē "saļodzīties" vai "kļūt vājam". Tas ir spēcīgs darbības vārds, kas apraksta brīdi, kad kāds zaudē spēku vai apņēmību.
Dziesmā Paulo Sousa to izmanto, lai paustu savu apņēmību nepadoties, neskatoties uz grūtībām. Viņš dzied: "E não posso fraquejar, Não posso parar aqui" (Un es nedrīkstu saļodzīties, Es nedrīkstu apstāties šeit), uzsverot savu neatlaidību un vēlmi turpināt cīņu par mīlestību līdz pat pasaules galam.
Paulo Sousa no Portugālē dzied par cilvēku, kurš attiecībās jūtas vainīgs un nepietiekams: viņš nekad nav bijis tikai otra cilvēka, nav mēģinājis atdot visu, kas viņam pieder, un atzīst: “Fui sempre alguém que nunca te entendeu” [Es vienmēr biju tas, kurš tevi nesaprata]. Tomēr starp abiem paliek apskāviens, kurā vārdi vairs nav vajadzīgi: “No silêncio do nosso abraço / que tudo é dito, tudo é vivido” [Mūsu apskāviena klusumā viss tiek pateikts, viss tiek izdzīvots]. Tā ir skaista, bet arī mazliet sāpīga doma: dažreiz klusums pasaka vairāk nekā saruna.
Dziesmas varonis salūzt, tomēr tieši sabrukuma brīdī atsakās apstāties: “Que não desisto, que te persigo / até ao fim do mundo” [Es nepadodos, es tev sekoju līdz pasaules galam]. “Līdz pasaules galam” šeit ir pārspīlēts solījums par neatteikšanos no otra, nevis konkrēta vieta, uz kuru doties. Virsū tam nāk vēja tēls: “Mas o vento quer levar o que resta de ti” [Bet vējš grib aiznest to, kas no tevis palicis]. Tāpēc dziesma skan kā mēģinājums noturēt cilvēku un saikni ar viņu, pat ja paša spēki jau brūk un vējš visu aiznes prom.