Eisblumen tulkojumā nozīmē "leduspuķes". Tas ir skaists un poētisks vārds, kas apraksta ledus veidojumus uz logiem aukstā laikā.
Dziesmā "Eisblumen" šis vārds tiek izmantots kā metafora, lai aprakstītu dziesmas varoņus. Viņi ir kā leduspuķes – skaisti, bet auksti un trausli, ziedot tikai naktī un izgaistot dienas gaismā. Tas piešķir dziesmai melanholisku un noslēpumainu noskaņu.
Dziesma “Eisblumen” mūs ieved naksnīgā pasaulē, kurā valda noslēpumainas būtnes, kas jūtas visērtāk tumsā. Viņas sevi sauc par leduspuķēm — “Wir sind wie Eisblumen” [Mēs esam kā leduspuķes] — un uzplaukst tikai naktī, jo dienai viņas ir “viel zu schön für den Tag” [pārāk skaistas dienai].
Šīs leduspuķes ir atšķirīgas, ar bālu sejas krāsu, kas liek tām izskatīties kā eņģeļiem: “Die Bleichheit die von unseren Wangen schneit Macht uns wie Engel schön” [Bālums, kas snieg no mūsu vaigiem Padara mūs skaistas kā eņģeļus]. Viņas ir aukstas un tumšas, un viņu nakts ir “kalt und schwarz” [auksta un melna]. Dziesma aicina mūs ielūkoties šajā unikālajā, naksnīgajā skaistumā, kas atklājas, kad pilsēta iemieg un dienas steiga atkāpjas.