Morgenglanz ir saliktenis, kas apvieno vārdus "Morgen" (rīts) un "Glanz" (spožums, mirdzums), veidojot poētisku apzīmējumu rīta gaismai vai mirdzumam.
Dziesmā tas rada tēlainu un mierīgu ainu, aprakstot rīta spožumu, kas klāj dabu, un tas ir neparasts vārds, kas piešķir tekstam īpašu noskaņu.
Oonagh dziesmā “Gäa” daba ir dzīva klātbūtne, kas elpo kopā ar cilvēkiem. Dziesma sākas ar rīta ainu: “Morgenglanz, von Tau bedeckt” [rīta mirdzums, pārklāts ar rasu], bet dienasgaisma ir “in den Blättern versteckt” [paslēpusies lapās]. Gäa dzīvo mūsos, klintīs un mežā, sargā pasauli un piešķir zemei veidolu. Vārds “Gäa” šeit apzīmē Zemi kā mātišķu, dzīvu spēku, nevis tikai vietu, uz kuras stāvam.
Dziesmas centrā ir savstarpēja saikne: “Du bist in uns, wir sind in dir” [tu esi mūsos, mēs esam tevī]. Cilvēkam atliek ieklausīties vējā, sadzirdēt nakti un atvērties, jo Gäa viņu uzņem, bet viņas elpa nes dvēseli augšup. Atkārtojumā līdzās Gäa vārdam parādās uguns, ūdens, dzīvība un zeme, kā arī mātes un ceļa tēli. Ļoti tieša ir rinda “Das Leben folgt ihrem ewigen Puls” [dzīvība seko viņas mūžīgajam pulsam]: pasaules ritms nav kaut kas tāls, tas sit arī mūsos.