Maria Joana Lyrics in Latvian by Nuno Ribeiro, Calema, Mariza
Vārds “lençóis” nozīmē “palagi”. Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko dzird katrā dziesmā, un tas rada intīmu un personisku tēlu.
Dziesmā Nuno Ribeiro to izmanto, lai atsauktos uz pagātnes intīmajiem brīžiem ar mīļoto, dziedot: “Tanto quanto nós voávamos debaixo dos lençóis” (Tikpat daudz, cik mēs lidojām zem palagiem). Tas piešķir dziesmai nostalģisku un romantisku noskaņu, atgādinot par zaudētu mīlestību.
Šī dziesma stāsta par pārcelšanos uz lielpilsētu un to milzīgo tukšuma sajūtu, kad mīļotais cilvēks paliek mājās. Galvenais varonis atstāj Portugāles ziemeļus un dodas uz galvaspilsētu: Eu vim do norte direto a Lisboa ("Es atbraucu no ziemeļiem taisnā ceļā uz Lisabonu"), lai dzenātos pēc sapņa. Taču realitāte izrādās skumja un vientuļa. Pat ēdienam vairs nav garšas — viņš dzied, ka A francesinha já não tem picante ("Fransesinjai vairs nav asuma"), pieminot slaveno Porto pilsētas sātīgo sviestmaizi ar pikanto mērci, kas bez viņas klātbūtnes šķiet pavisam pliekana.
Viss skaņdarbs patiesībā ir viens liels, izmisis lūgums. Viņš nespēj izturēt attālumu un nemitīgi sauc: Maria Joana / Apanha o primeiro autocarro / Vem ficar p'ra sempre do meu lado ("Marija Žuāna, kāp pirmajā autobusā, nāc palikt man blakus uz visiem laikiem"). Portugāļu vārds saudade (dziļas ilgas, skumjas pēc kāda) šeit atkārtojas atkal un atkal, kamēr viņš skaita negulētās naktis un izlietās asaras, lūdzot mātei pieskatīt viņa meiteni, kamēr abi vēl ir šķirti.
