Saudade ir dziļi emocionāls vārds, kas apzīmē ilgas, nostalģiju un skumjas pēc kaut kā vai kāda, kas ir prom vai zaudēts. Tas nav vienkārši 'ilgas', bet gan ilgas ar mīlestības un zaudējuma sajūtu.
Dziesmā vārds saudade tiek lietots, lai aprakstītu ilgas pēc mājām un ģimenes, kas ir tik spēcīgas, ka tās gandrīz neietilpst koferī: "Já quase não cabia a saudade acumulada" (Uzkrātās ilgas gandrīz vairs neietilpa). Tas ir ļoti raksturīgs portugāļu kultūrai un ir skaists veids, kā izteikt dziļas jūtas.
Vai esat kādreiz juties nevietā lielā pilsētā, ilgojoties pēc mājām? Tieši par to ir NAPA dziesma “Deslocado”. Viņš dzied par atgriešanos mājās Madeiras salā, un viņa sajūtas ir tik spēcīgas, ka viņš saka: “Já quase não cabia a saudade acumulada” (sakrātās ilgas gandrīz vairs neietilpa [koferī]). Viņš ir lidmašīnā, skatās pa logu un jau redz savas mājas, dziedot: “Mãe, olha à janela, que eu tou a chegar a casa” (Mammu, paskaties pa logu, es braucu mājās).
Kontrasts starp viņa mājām un pilsētu, kurā viņš dzīvo, ir milzīgs. Viņš apraksta pilsētu kā “o mar de gente, o Sol diferente, o monte de betão” (cilvēku jūra, cita saule, betona kaudze) un atzīst, ka nekad tai nepiederēs. Viņa īstās mājas ir citur: “Vim de longe, eu vim do meio do mar... À minha casa, ilha, paz, Madeira” (Es nāku no tālienes, es nāku no jūras vidus... Uz manām mājām, salu, mieru, Madeiru). Tā ir oda sajūtai, ka esi prom no vietas, kas tevi veidojusi, un sapnim par atgriešanos.