Vārds "constelație" nozīmē "zvaigznājs". Tas ir skaists un poētisks vārds, kas nav bieži sastopams ikdienas sarunās vai dziesmās.
Dziesmā tas tiek izmantots metaforiski, lai aprakstītu sievieti, kurai kaut kas trūka, un dziesmas varonis viņai to atdeva. Frāze "Îi lipsea o stea din constelație, i-am pus alta" (Viņai trūka zvaigznes zvaigznājā, es ieliku citu) rada spilgtu tēlu par to, kā viņš atjaunoja viņas pilnību un laimi.
Šī dziesma ir kā uzvaras himna pēc grūta posma! Liviu Teodorescu stāsta par to, kā viņš palīdzējis mīļotajai atgūties pēc sāpīgas pieredzes. Viņš dzied: "Cu o mână i-am șters lacrimile și cu alta i-am adus la viață visele" (Ar vienu roku es noslaucīju viņas asaras, un ar otru es atdzīvināju viņas sapņus). Cik skaisti, vai ne?
Dziesmas galvenā ideja ir pateicība bijušajam mīļotajam par to, ka viņš nav pratis mīlēt un ir tikai sāpinājis. Tas ir mazliet ironiski, bet tajā pašā laikā ļoti spēcīgi! Viņš saka: "Ție vreau să-ți mulțumesc că n-ai știut s-o iubești" (Tev es gribu pateikties, ka tu neprati viņu mīlēt). Tagad meitene ir laimīga un "în al nouălea cer" (devītajās debesīs), un viņš ir salabojis visu, kas bija sabojāts. Tā ir dziesma par jaunu sākumu un mīlestības spēku, kas spēj radīt brīnumus!