Доля (Dolia) Lyrics in Latvian by Krechet, Alyona Alyona
Доля tulkojas kā "liktenis" vai "nākotne". Tas ir dziļš un nozīmīgs vārds, kas bieži parādās ukraiņu folklorā un literatūrā.
Šajā dziesmā vārds "Доля" ir centrālais motīvs, kas atspoguļo mākslinieka pārdomas par savu dzīves ceļu, izvēlēm un likteņa neizbēgamību. Tas ir vārds, kas aicina domāt par savu vietu pasaulē un to, kā mēs veidojam savu nākotni.
Krechet un Alyona Alyona dziesma "Доля (Dolia)" ir kā ceļojums cauri Ukrainas dvēselei, kurā savijas personīgās izjūtas ar plašāku nacionālo pieredzi. Tā ir dziesma par likteni un brīvību, par zemi, kas deg liesmās, un par cerību, kas mirdz zvaigžņotajā debesīs.
Dziesmas sākumā mēs dzirdam par vietu, kur ir "Промені" [stari] un "земля в полум'ї" [zeme liesmās]. Tas ir spēcīgs tēls, kas uzreiz liek domāt par sarežģītiem laikiem. Tomēr blakus tam ir arī "Доля моя і воля" [mans liktenis un brīvība]. Tā ir atgādinājums, ka pat grūtībās cilvēks meklē savu ceļu un brīvību. Dziesma runā par to, kā liktenis var būt gan sāpīgs – "Дала біль, до рани клала сіль" [deva sāpes, rānā lika sāli] – gan arī vest uz nezināmiem ceļiem. Bet cauri visam ir cerība un spēks, ko dod mātes maize un dzimtās zemes atmiņas. Tā ir dziesma par izturību un ticību savam liktenim, pat ja ceļš ir "неясна" [neskaidrs].
