Himlapällen ir saliktenis, kas burtiski nozīmē "debesu sega" vai "debesu palags". Tas ir poētisks un mazāk ikdienišķs vārds, kas piešķir dziesmai īpašu noskaņu.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu tumšās ziemas debesis, ko apgaismo mēness, radot spilgtu un nedaudz noslēpumainu ziemas ainavas tēlu.
Carola dziesma “Hej Mitt Vinterland” ir kā sirsnīgs sveiciens ziemai! Tā ir par atgriešanos mājās, uz vietu, kur valda ziema, un par to prieku, ko sniedz šis gadalaiks. Dziesma sākas ar vārdiem: “Hej mitt vinterland, nu är jag här” [Sveika, mana ziemas zeme, tagad esmu šeit], un uzreiz mūs ieved aukstā, bet skaistā ainavā.
Man ļoti patīk, kā dziesma apraksta to, kā “biter frosten i min kind” [sals kož manā vaigā] un kā mēness “lyser kyligt kring” [auksti spīd apkārt]. Tas rada ļoti spilgtu ainu! Un tas putniņš, bofinks, kas sēž egles galotnē – “Bofink uti granens topp, Förlåt att vi väckte dig opp” [Žubīte egles galotnē, piedod, ka mēs tevi pamodinājām] – tas ir tik mīļi un mazliet smieklīgi. Dziesma ir par mieru, ko sniedz ziema, un par mājīgumu, kad “Nu blinkar stugans ljus mot mig” [Tagad mājiņas gaisma mirgo pret mani] baltajā ziemas zemē. Tā ir ideāla dziesma, lai ienirtu ziemas noskaņās!