Trenchtown nav parasts vārds, bet gan konkrēta vieta Jamaikā, Kingstonas rajons, kurā Bobs Mārlijs uzauga. Tas ir viņa dzimtais rajons, kas ir cieši saistīts ar viņa dzīvi un mūziku.
Dziesmā tas simbolizē viņa saknes, kopienu un atmiņas par grūtiem, bet kopīgiem laikiem. Šis vārds piešķir dziesmai autentiskumu un dziļumu, jo tas nav tikai vārds, bet gan stāsts par vietu, kas veidoja leģendu.
Bobs Mārlijs, leģendārs mākslinieks no Jamaikas, ar dziesmu "No Woman No Cry" sniedz mierinājumu un cerību. Tā ir sirsnīgs aicinājums sievietei neraudāt (No, woman, no cry). Dziedātājs atceras laikus, ko viņi pavadīja kopā Trenčtaunas (Trenchtown) valdības pagalmā, vērojot, kā "liekuļi" sajaucas ar labiem cilvēkiem. Viņš pārdomā gan iegūtos, gan zaudētos draugus, uzsverot, ka, lai veidotu "gaišu nākotni", nedrīkst aizmirst savu pagātni.
Dziesmā uzburtas spilgtas ainas no pagātnes: draugs Džordžijs kurina ugunskuru, uz kura naktīs vārās kukurūzas putra, ar ko dalīties. Šīs atmiņas par kopību un vienkāršiem priekiem ir pamats solījumam, ka viss būs labi. Pat ja dziedātājam jādodas prom un jācīnās tālāk (My feet is my only carriage, So I've got to push on through), viņš atstāj spēcīgu cerības vēsti: "Viss būs kārtībā."
Bobs Mārlijs bija leģendārs mūziķis no Jamaikas. Viņš ir plaši pazīstams kā regeja mūzikas popularizētājs visā pasaulē.
Viņa dziesmas bieži nesa vēstījumus par mieru, mīlestību un vienotību. Bobs Mārlijs atstāja neizdzēšamu iespaidu uz mūziku un kultūru, kļūstot par vienu no atpazīstamākajiem māksliniekiem vēsturē.