Сверчку ir deminutīva forma no vārda "сверчок", kas nozīmē "krikets". Šis vārds ir interesants, jo tas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai poētisku noskaņu.
Dziesmā frāze "Каждому свое сверчку шесток" (Katram savs kriketam pavards) ir atsauce uz krievu sakāmvārdu, kas nozīmē, ka katram ir sava vieta vai liktenis. Tā ir metafora par to, ka katram cilvēkam ir sava dzīves jēga un mērķis.
Šī dziesma, "Каждому Своё" (Katram Savs), no Jurija Šatunova ir par atbrīvošanos un jauna ceļa sākšanu. Iedomājies, ka esi putns, kurš beidzot izlido no būra! Dziesmas varonis saka: "Покидаю свой вчерашний плен" (Es pametu savu vakardienas gūstu) un "Расправляю крылья и лечу" (Es izplešu spārnus un lidoju), kas lieliski raksturo šo sajūtu. Viņš atstāj pagātni aiz muguras, nevēlas vairs atcerēties "проведенные в неволе годы" (gūstā pavadītos gadus) un ir gatavs doties pretī brīvībai.
Dziesmas galvenā doma ir ietverta frāzē "Каждому свое" (Katram savs), kas atkārtojas vairākas reizes. Tā ir kā atgādinājums, ka katram ir sava vieta un savs ceļš. Viņš atbrīvojas no tiem, kas viņu nodevuši, sakot: "Всякому предавшему забвение / Как ценнейший жизненный урок" (Katram nodevējam aizmirstība / Kā vērtīgākā dzīves mācība). Dziesmas varonis tic, ka ceļš viņu savedīs kopā ar īsto cilvēku: "Знаю, что сведет меня дорога / С тем, с кем рядом дальше полечу" (Zinu, ka ceļš mani savedīs kopā / Ar to, ar kuru kopā lidošu tālāk). Tā ir dziesma par cerību, jaunu sākumu un ticību labākai nākotnei, atstājot "серых пыльных стен" (pelēkās, putekļainās sienas) un visu nepatīkamo pagātnē.