Червонец ir interesants vārds, kas apzīmē desmit rubļu zelta monētu, kas bija izplatīta Krievijas impērijā un agrīnajā Padomju Savienībā.
Dziesmā tas tiek lietots, lai uzsvērtu, ka pat par lielu naudas summu (kāds ir червонец) nevar nopirkt ziedus debesīs, jo to tur vienkārši nav. Tas piešķir dziesmai vēsturisku un kulturālu nokrāsu, padarot to unikālu un atmiņā paliekošu.
Šī ir dziesma par cilvēku, kurš pēc ilgas prombūtnes beidzot atgriežas pie mīļotās. Viņš lūdz: „Ты отведи мои печали” [aizved manas skumjas] un aicina visu nest galdā, bet sliktās ziņas atstāt vēlākam laikam. Vissvarīgākais ir tas, ka viņi atkal ir kopā, kaut tikai uz aptuveni simt stundām. Frāze „Я прилетел часов на сто” [es atlidoju uz kādām simt stundām] skan gan romantiski, gan mazliet sāpīgi: laika ir maz, tāpēc šonakt viņi ilgi negulēs un centīsies katru minūti pavadīt kopā.
Dziesmā ir arī ļoti cilvēcīgas, pat mazliet smieklīgas detaļas. Viņš pamana, ka sieviete ir notievējusi un izskatās jaunāka, atvainojas, ka atkal nav atnesis ziedus, jo „полдня мотался в небе” [pusi dienas lidoju pa debesīm], bet lidmašīnā ziedus taču nevar vienkārši nopirkt. „Хоть за червонец, хоть за сто” [kaut par červoncu, kaut par simtu] nozīmē „par jebkuru naudu”; červonets ir vecs sarunvalodas apzīmējums desmit rubļiem. Pēc šīm īsajām brīvdienām viņu atkal gaida tāls un grūts ceļš, bet viņa gaidīšana turpināsies, līdz viņš atkal atlidos uz savām simt stundām.