Заробітки [zarobitky] nozīmē došanos strādāt, lai nopelnītu naudu, bieži vien citā pilsētā vai ārzemēs. Dziesmā šis vārds parādās rūgtā nozīmē: cilvēks dodas peļņas darbos un nonāk "rabiskās saitēs" jeb smagā, gandrīz verdziskā darba situācijā.
Tas ir spilgts un kultūrspecifisks vārds, kas atklāj dziesmas galveno tēmu: darbs sola labāku dzīvi, bet var aizvest prom no brīvības un prieka.
Yarem4uk, Ukrainas mākslinieks, šajā dziesmā ar melnu humoru stāsta par darbu, kas visu laiku gaida, bet labāka dzīve tā arī neierodas. Nosaukums “Робота не вовк” nozīmē “darbs nav vilks”: tas neaizbēgs uz mežu, tāpēc it kā varētu atpūsties. Taču dziesmas varonis sapņo jau divdesmit gadu vecumā nodzīvot līdz pensijai un tomēr strādā pirmdienās, sestdienu rītos un pat tad, kad algu kavē. Astoņi mācību gadi un divi diplomi viņam nepalīdz, tāpēc jāiesaiņo pirkumi kasē vai jāstiepj cements būvlaukumā. Frāze “корочка бакалавра” [bakalaura diploma papīrs] skan nievājoši: diploms ir kabatā, bet praktiska labuma no tā nav.
Dziesmas smieklīgākā vieta ir prieks par pavisam maziem ieguvumiem. Kad alga palielinās no 3200 līdz 8000, beidzot var nopirkt vēl vafeles pie tējas. Savukārt “обід по розписанію” [pusdienas pēc grafika] kļūst par svarīgāko dienas rituālu, bet priekšniekam pārtraukums šķiet gandrīz kā smadzeņu sprādziens. Mamma teica: mācies, un tev būs nauda, taču nepateica, kur šo naudu atrast. Tāpēc stāstītājs krāj “kapeiku pie kapeikas”, pārdzīvo zemu algu, arvien vairāk darba un sajūtu, ka grezna dzīve attālinās. Dziesma ir skarba, asprātīga un ļoti konkrēta: darbs tiek slavēts ar vārdiem, bet dzīvē tas atnes muguras sāpes, iztērētus ietaupījumus un vienu mazu prieku, vafeles pie tējas.