Vastamäkeen tulkojumā nozīmē 'pret kalnu' jeb kāpšanu kalnup. Tas ir ļoti attēlains vārds, kas uzreiz rada priekšstatu par fizisku piepūli un grūtu, nogurdinošu ceļu uz augšu.
Dziesmā tiek dziedāts "Me käymme vastamäkeen sielu surren" (mēs ejam kalnup ar sērojošu dvēseli), izmantojot kāpšanu kalnā kā tēlu grūtam un izsmeļošam ceļam cauri skumjām, kur katrs solis prasa spēku un izturību.
Šī dziesma, "Olen Suomalainen" [Esmu soms], ir īsts stāsts par to, ko nozīmē būt somam. Dziesma runā par to, ka Somija ir viņu mājas, kas atrodas zem Ziemeļzvaigznes, un ka viņi dzied par dzīvi, jo ir somi. Dziesmu caurvij doma par somu spēju izturēt grūtības un smagu darbu, sakot, ka "On täällä elämä raskasta työtä / Siinä harvemmin on onni myötä / Sen tietää vain, yksin suomalainen" [Šeit dzīve ir smags darbs / Reti kad veiksme ir līdzās / To zina tikai viens, tikai soms].
Dziesma arī atklāj, ka somi ir spītīga tauta, kas turas kopā ar draugiem, un ka viņus var šķirt tikai nāve. Tajā ir arī daudz par mīlestību – "Mä rakkaudesta laulan / On siinä mies nainen" [Es dziedu par mīlestību / Tajā ir vīrietis un sieviete]. Tā ir dziesma par lepnumu, izturību un to, ka, lai arī dzīve var būt grūta, somi vienmēr dziedās par to, kas viņi ir.