Vārds "leskenlehden" attiecas uz "leskenlehti", kas ir pavasara puķe, ko latviski sauc par parasto vizbuli. Tas ir skaists un poētisks vārds, kas nav ikdienišķs.
Dziesmā tas simbolizē pavasara atnākšanu un jaunu sākumu. "Ensimmäisen leskenlehden hauraat silmät hän aukaisee" (Viņa atver pirmās vizbules trauslās acis) rada spilgtu tēlu par dabas atmodu un pavasara neitralitāti, kas atgriežas pilsētā.
Šī dziesma ir kā silts apskāviens pēc garas ziemas, vai ne? Sir Elwoodin Hiljaiset Värit ar “Neiti Kevät” [Pavasara jaunkundze] mūs ieved pavasara atnākšanas priekā un ilgās. Dziesma sākas ar dabas atmodu – “Lehmus tuulessa huokailee” [Liepa vējā nopūšas] un “Aurinko salaa suutelee” [Saule slepus skūpsta] vecas mājas koka sienu. Tas ir tik jauki, kā pavasaris atgriežas pilsētā!
Dziesmas galvenā doma ir nepārprotama: “Hän on täällä taas! Kuinka sua kaipasin täällä taas! Talven yli odotin täällä taas, Neiti kevät on tullut kaupunkiin” [Viņa ir atkal klāt! Kā es tevi ilgojos atkal šeit! Visu ziemu gaidīju atkal šeit, Pavasara jaunkundze ir ieradusies pilsētā]. Šīs rindas atkārtojas, uzsverot ilgas un atvieglojumu. Mēs redzam, kā “Murtuu huulet kylmän talven” [Pārplīst aukstās ziemas lūpas] un viss sākas no jauna. Pat bērni dzied “suvivirren” [vasaras himnu], kas Somijā ir tradicionāla dziesma, ko dzied skolu gada beigās, vēl vairāk pasvītrojot pavasara un vasaras sākumu. Dziesma ir kā atgādinājums par to, cik skaisti ir sagaidīt pavasari un redzēt, kā daba mostas.