Aura ir vārds, kas apzīmē īpašu, nemateriālu atmosfēru vai sajūtu, ko izstaro persona vai vieta. Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai mistisku pieskārienu.
Dziesmā Sinan Ceceli dzied: "Kimse de yok bu aura" (Nevienam nav šādas auras). Viņš to izmanto, lai uzsvērtu savu unikalitāti un pievilcību, norādot, ka viņam piemīt īpaša enerģija, kas nav atrodama nevienam citam.
“O La La” ir koķeta, bravūrīga dziesma par cilvēku, kurš atsakās ļaut citu runām noteikt, kas viņš ir. Dziesmas stāstītājs saka: “Ne göründüğüm gibiyim, ne sandığın kişiyim” [Es neesmu tāds, kā izskatos, un neesmu tas, par ko tu mani uzskati]. Viņš brīdina nepaļauties uz baumām un atstāt citus runājam: “Bırak onlar konuşsun, umrumda değil benim” [Lai viņi runā, man tas nav svarīgi]. Arī “Gözü kara” nozīmē drosmīgu, pat pārgalvīgu cilvēku, bet “pür caka” raksturo lielīšanos un izrādīšanos. Tātad šis tēls apzināti spēlējas ar iespaidu, ko atstāj uz citiem.
Īpaši jautra ir aina ar balli, kur “Baloya maske şartı koymuş herkes aslında” [Izrādās, visi ballei ir izvirzījuši nosacījumu, ka vajadzīga maska]. Tas liek domāt, ka arī tie, kuri izliekas ļoti cienīgi vai pārliecināti, kaut ko slēpj. Tad stāstītājs aicina otru cilvēku nākt tuvāk: “Kalk artık gel yanıma” [Celies un nāc pie manis], sola, ka tukši nerunā, un piebilst: “Uyanınca sabaha, sürprizim var, o la la” [Kad pamodīsies no rīta, man ir pārsteigums]. Atkārtotais “o la la” padara šo solījumu palaidnīgu un mazliet noslēpumainu, it kā īstais pārsteigums vēl tikai sekotu.