Sfiora ir darbības vārda sfiorare forma un nozīmē “vieglītiņām skar” vai “tikai mazliet aizskar”. Dziesmā frāze “Stanotte non ci sfiora” nozīmē “šonakt tas mūs pat neaizskar”, radot smalku un poētisku sajūtu par emocijām, kas paliek tikai attālumā.
Samurai Jay no Itālijas kopā ar Vito Salamanca dzied par cilvēku, kurš mēģina aizmirst bijušo, bet joprojām atrod viņas smaidu pat kafijas biezumos. Viņš skaita dienas, mēnešus un gadus, vaicājot: „Tu man pāriesi, es tev pāriešu” [Vai tu pārstāsi man sāpēt, un vai es pārstāšu sāpēt tev?]. Atbilde nav skaidra, jo vēlme atgriezties ir tik stipra, ka „Bruciasse il mondo torno da te” [Pat ja pasaule degtu, es atgrieztos pie tevis]. Tā ir mīlestība, kas dejo uz pēdējās dziesmas robežas, lai gan abi šonakt viens otram vairs nepieskaras.
Atkārtojums „Flamenco paranoia” [flamenko paranoja] sajauc kaislīgu deju ar nemierīgu prātu. „Balaclava sui sensi di colpa” [balaklava pār vainas izjūtām] ir dīvains, spilgts attēls: balaklava parasti nosedz seju, bet te tā it kā slēpj arī viņa vainas sajūtu. „Mala suerte” spāņu valodā nozīmē „slikta veiksme”, tāpēc frāze „l’amore porta mala suerte” [mīlestība nes sliktu veiksmi] skan gandrīz kā rūgts joks. Dziesmā prāts un sirds mainās starp karu un mieru, bet atmiņa nekur nepazūd. Pat ja viss šķiet sajaukts, viņš vēl aizvien jūt otru cilvēku sevī.