Plucha apzīmē slapju, drēgnu un nepatīkamu laiku, bieži vien ar lietu un dubļiem. Tas nav ikdienišķs vārds, kas parādās katrā dziesmā, padarot to interesantu un atmiņā paliekošu.
Dziesmā tas tiek izmantots metaforiski, lai aprakstītu emocionālu stāvokli: "W sercu zimowa plucha" (Sirdī ziemas slapjdraņķis). Tas lieliski atspoguļo skumjas un tukšuma sajūtu, kas kontrastē ar ārpusē valdošo karstumu.
Šī dziesma, "Podobno" no poļu mākslinieka Ralfa Kaminska, ir par sarežģītu atvadīšanos. Tā ir par vēlmi aizmirst un norobežoties no pagātnes, bet tajā pašā laikā izmisīgi ilgojas pēc pēdējā apskāviena: "Zapomnieć chcę / Odcinam się / Ale obejmij mnie / Jeszcze ostatni raz" [Es gribu aizmirst / Es norobežojos / Bet apskauj mani / Vēl pēdējo reizi].
Dziesma apraksta to brīdi, kad saproti, ka nevari piespiest otru palikt, pat ja sirds ir salauzta. Dziesmas stāstītājs saka: "Na siłę nie zatrzymam Cię / Już szkoda moich łez" [Es tevi ar varu neaizturēšu / Manas asaras jau ir iztērētas]. Lai gan ārā ir karsts: "Za oknem / Upał bucha" [Aiz loga / Karstums mutuļo], sirdī valda ziemas vētra: "W sercu zimowa plucha" [Sirdī ziemas lietus]. Tā ir sajūta, ka jāturpina iet katram savā virzienā, atstājot tikai dažas fotogrāfijas un daudz neatveseļotu brūču: "A mi zostało kilka zdjęć / I mnóstwo rozdrapanych ran" [Un man palikušas dažas fotogrāfijas / Un daudz saskrāpētu brūču]. Dziesmas nosaukums "Podobno" [Acīmredzot] atspoguļo šo rezignāciju: "Podobno życie takie jest" [Acīmredzot, tāda ir dzīve].