Żonkili ir daudzskaitļa ģenitīvs no vārda żonkil, kas nozīmē "narcise". Tas ir skaists un nedaudz neparasts vārds, kas dziesmā rada spilgtu vizuālo tēlu.
Dziesmā vārds parādās frāzē "Narwij słów jak żonkili" (Saplucini vārdus kā narcises). Šis poētiskais salīdzinājums aicina klausītāju izvēlēties vārdus ar tādu pašu rūpību un skaistumu, kādā tiek plūktas narcises, lai atjaunotu atmiņas par pagātni. Tas piešķir dziesmai dziļumu un emocionālu nokrāsu.
Dziesma "Wszystko Ma Swój Czas" ir sirsnīgs stāsts par mīlestību un atvadām. Tā runā par to, kā mēs vēlamies, lai mūs atceras un kā mēs ceram uz atkalredzēšanos pat pēc aiziešanas.
Dziesmas galvenais varonis lūdz savu mīļoto sēdēt viņam blakus, kad pienāks viņa laiks, kad viņu "pārklās rūsa" ("Gdy pokryje mnie rdza"). Viņš grib, lai viņa stāsta par viņu kopīgo "filmu" ("opowiedz nasz film"), atceroties gan grūtos brīžus, kad viņš "slīga smiltīs" ("Kiedy wciągał mnie piach"), gan brīdi, kad viņa "pasniedza viņam roku" ("Gdy podałaś mi rękę"). Viņš atgādina, ka "visam ir savs laiks" ("Wszystko ma swój czas") un lūdz viņu nedusmoties uz nāvi, ja viņš kādreiz aizies. Pat pēc aiziešanas viņš cer, ka viņa ticēs, ka viņi atkal "skries pie dīķa" ("Pobiegniemy nad staw") un ka viņš "izlūgsies starp mākoņiem", lai varētu "ik pa laikam iegriezties" ("Bym tu czasem mógł wpaść"). Tas ir skaists apliecinājums mūžīgai mīlestībai un cerībai, kas pārsniedz dzīves robežas.