Šī frāze nozīmē "Zaķa sirds eksplodēs lauvā". Tas ir spēcīgs un poētisks tēls, kas simbolizē transformāciju no bailīguma un vājuma (zaķa sirds) uz drosmi un spēku (lauvas sirds).
Dziesmas kontekstā tas atspoguļo iekšēju pārmaiņu un atbrīvošanos no pagātnes, kas ir centrālā tēma "Harmonia" dziesmā. Šī frāze ir ne tikai unikāla, bet arī iedvesmojoša, aicinot klausītāju pārdomāt savu iekšējo spēku.
Mela Koteluk dziesmā "Harmonia" mūs aicina ceļojumā uz iekšēju mieru. Viņa ilgojas pēc harmonijas "do samego cna" [līdz pašai apakšai] un miera sevī, klīstot pa labirintu, kurā viņa jau pazīst gandrīz katru lapu. Tā ir sajūta, ko mēs visi pazīstam – vēlme atbrīvoties no visa sliktā, no visa, kas mūs velk uz leju.
Dziesmā Mela apzināti atmet pagātni ("Z premedytacją rzucam przeszłość" [Ar nodomu metu prom pagātni]), sakot, ka tas, kas bija, ir pagājis. Viņa dejo riņķī, riņķī, mūžībā, ļaujot vecajiem torņiem sabrukt. Ir interesanti, kā viņa saka: "Zajęcze serce eksploduje we lwie serce" [Zaķa sirds eksplodē lauvu sirdī] – tas ir spēcīgs tēls par pārvērtībām un drosmi. Viņa ir miegaina, bet plūst uz priekšu, viegla un brīva.