Björklövssal ir saliktenis, kas burtiski nozīmē "bērzu lapu zāle" vai "bērzu lapu istaba". Tas ir ļoti poētisks un tēlains vārds, kas nav sastopams ikdienas sarunvalodā.
Dziesmā tas rada mierīgu un idillisku ainu, kur dziesminieks klausās vēja skaņās, atrodoties it kā bērzu lapu veidotā dabiskā zālē. Tas simbolizē dabas klātbūtni un mieru, kas caurvij visu dziesmu.
Šī dziesma, "Visa Vid Vindens Ängar" no Matsa Paulsona, ir kā maigs vasaras vējš pats par sevi! Tā sākas ar attēlu, kur vējš pūš pāri "vindens ängar" [vēja pļavām] un aizkaru, kas "fladdrar till i en tyllgardin" [plīvo tilla aizkarā]. Dziesmas autors grib uzrakstīt vasaras dziesmu, kas pilna ar sauli un ziedu smaržu, un tas ir tik jauki, vai ne?
Viņš domā par dziedāšanu par meiteni vārdā Katarina, bet vēja skaņas kļūst par vasaras dziesmām, un viņš vienkārši klausās "i björklövssal" [bērzu lapu zālē]. Ir arī meitene, kas iet pa apšu birzi, un viņam ir veca, dzeltena fotogrāfija. Gadu gaitā viņa kļuvusi par sapni, pasaku, "En ensam vandrares sympati" [vientuļa ceļotāja simpātiju]. Viņš gribēja uzrakstīt dziesmu, kur mirkļi kļūst par mūžību, bet vārdi kļūst mēmi un skaņas nedzirdamas, un dziesmas doma paliek noslēpums. Tas ir tik skaisti un mazliet skumji vienlaikus, kā vasaras atmiņas, kas izgaist vējā.