Grav nozīmē “kaps”, un dziesmā tas parādās izteicienā “På mammas grav” jeb “pie mammas kapa”. Dziedātājs zvēr uz savas mātes kapa, lai pārliecinātu otru cilvēku, ka viņš tiešām mainīsies, tāpēc šis vārds piešķir dziesmai spēcīgu un dramatisku emocionālo nokrāsu.
Šī ir neveikla, ļoti atklāta atvainošanās dziesma. Stāstītājs lūdz bijušo partneri atgriezties un atzīst, ka vaina nav otrā cilvēkā: “Det är inte dig det är fel på, det är jag” [Vaina nav tevī, vaina ir manī]. Viņš sola kļūt par tādu, kādu otrs vēlējās, pat zvēr pie mātes kapa. Taču piedošana neizskatās īpaši ticama, jo “Jag vet jag är en idiot” [Es zinu, ka esmu idiots] un “hela stan vet vad jag gjort” [visa pilsēta zina, ko esmu izdarījis]. Dziesmas nosaukums ir tiešs un pašironisks: viņš pats sevi nosauc par idiotu, nevis mēģina izlikties par nevainīgu.
Īpaši labs ir kontrasts ar bijušā cilvēka dzīvi. Stāstītājs redz statusa rindu un fotogrāfijas no kāda bāra, kur otrs izskatās priecīgs. Viņi satiekas pilsētā, un uz priekšlikumu kādu dienu aiziet uz kafiju seko “absolut” [noteikti], bet stāstītājs saprot, ka otram jau klājas labi. Tāpēc viņš pārspīlē savu vainu ar skarbu idiomu “Kom häll mer salt i mina sår” [Nāc, ber vēl sāli manās brūcēs]. Sāls brūcēs nozīmē vēl vairāk pastiprināt sāpes, un beigās viņš pat prasa “två hinkar salt” [divus spaiņus sāls]. Tas ir mazliet smieklīgi savā pārmērībā, bet arī ļoti skumji: viņš mēģinājis izskaidrot savu rīcību, taču viss sliktais, ko viņš pateicis, ir atgriezies pie viņa.