Imbroglio nozīmē “juceklis” vai “sarežģīta, samudžināta situācija”. Dziesmā frāze “Che imbroglio era, maledetta primavera?” pauž apjukumu un nožēlu par pavasari, kas atkal pamodinājis mīlestības jūtas un sarežģījis dzīvi.
Loretta Goggi dzied par īsu, pārsteidzīgu iemīlēšanos, kas sākas ar vēlmi būt cieši kopā: “Vino bianco, fiori e vecchie canzoni” [baltvīns, ziedi un vecas dziesmas]. Starp smiekliem un romantisku vakaru paliek jautājums: “Che imbroglio era / Maledetta primavera?” [Kāds juceklis tas bija, / nolādētais pavasari?]. “Maledetta” nozīmē “nolādēta”, bet pavasaris šeit ir kā laiks vai spēks, kas liek iemīlēties pārāk ātri. Dziedātāja pati brīnās, kāpēc pietiek ar vienu stundu, lai atkal iemīlētos: “Per innamorarmi basta un’ora?” [Lai iemīlētos, pietiek ar vienu stundu?]. Tas ir mazliet pārspīlēti un tieši tāpēc arī asprātīgi.
Pēc pamošanās erotiskā fantāzija kļūst par dzejnieku, bet reālajā dzīvē paliek tukšas rokas un domas par cilvēku, kad acis aizveras. Dziedātāja mēģina izlikties, ka tā nav mīlestība, tomēr cer, ka otrs atgriezīsies. Otrajā pantā parādās “carezze che non toccano il cuore” [glāsti, kas neskar sirdi], tāpēc ar fizisku tuvumu vien nepietiek. Dziesmas beigās abi it kā zina, kas noticis: “Lo sappiamo io e te” [mēs abi to zinām]. Tādēļ “nolādētais pavasaris” nav tikai sezona, bet asprātīgs pārmetums tai pēkšņajai vēlmei mīlēt, no kuras ir grūti aizbēgt.