Vārds "balanço" parasti nozīmē "šūpoles" vai "līdzsvars". Tas ir interesants vārds, jo tam ir vairākas nozīmes, kas var piešķirt dziesmai dziļumu.
Šajā dziesmā frāze "Num balanço de amor" (Mīlestības šūpolēs) rada poētisku tēlu par mīlestības svārstībām un ritmu, kas ir gan maigs, gan aizraujošs. Tas liek domāt par mīlestības dinamiku un kustību.
Leo Middea, Brazīlijas mākslinieks, kopā ar Béesau un Curandeira šajā dziesmā rada maigu sarunu par tuvību. Stāstītāju uzrunā otra cilvēka acis: “Teus olhos / São algo sensível” [Tavas acis / ir kaut kas trausls un jūtīgs]. Šīs acis viņam liek ticēt nākotnei, bet reizēm viņš izvēlas klusēt, jo “às vezes o som das palavras precisam do mudo” [dažreiz vārdu skaņai ir vajadzīgs klusums]. Skaista, mazliet paradoksāla doma: arī klusums var palīdzēt sadzirdēt jūtas.
Dziesmas centrā ir aicinājums runāt mīlestības ritmā: “Vem cá dizer / Num balanço de amor” [Nāc šurp un pasaki to mīlestības šūpolēs]. Vārds “balanço” šeit rada kustības un šūpošanās sajūtu, it kā saruna notiktu mierīgā, ķermeniskā ritmā. Otrajā daļā portugāļu valodai pievienojas spāņu valoda: “Tus ojos / Son algo sensible” [Tavas acis / ir kaut kas jūtīgs], un jūtas tiek sadzirdētas iekšēji. Dziesma arī mazliet spītīgi saka, ka vēlēties klausīties un krist otra apskāvienos “não é algo moderno” [nav nekas moderns]. Un tomēr tieši šī vienkāršā vēlme paliek svarīga: runāt, klausīties un celties “com força e sem medo” [ar spēku un bez bailēm].