Jutkutti ir interesants somu valodas vārds, kas nozīmē "apmānīja" vai "piemuļķoja", proti, gudri pievīla kādu, parasti rotaļīgā vai nerātnā veidā, nevis ļaunprātīgi.
Dziesmā teikts "Vaan kyllähän Ieva sen jutkutti" (Bet Ieva tak viņu apmānīja), stāstot, kā galvenā varone ar savu atjautību pārspēlē citus. Šis vārds piešķir dziesmai rotaļīgu, nedaudz blēdīgu toni.
“Ievan Polkka” ir somu grupas Korpiklaani jautrs, straujš stāsts par deju vakaru, kurā mīlestība un spītība uzvar mammas aizliegumus. No kaimiņiem atskan polkas ritms, un stāstītājam kājas sāk kutēt: “Nuapurista kuulu se polokan tahti” [No kaimiņiem atskan polkas ritms]. Ieva māte viņu pieskata, taču Ieva prot viņu piemānīt, un jaunieši dejo no vienas malas līdz otrai. Visi vēl laimi, katram galva slapja, vijole skaļi čīkst, un puisis par to nemaz nesatraucas. Vārdi ir rakstīti izteiktā somu dialektā, tāpēc tie skan rotaļīgi un sarunvalodīgi, nevis kā gluds, formāls dzejolis.
Pēc deju vakara jautrība turpinās arī ceļā uz mājām: māte strīdas, Ieva sāk šņukstēt, bet puisis viņu mierina: “Mitäpä se haittaa” [Ko tas kaitē?]. Viņš pat diezgan bravūrīgi liek vecajai sievietei klusēt un saka, ka no Ievas neatteiksies: “Vaan minä en luovu Ievasta” [Bet es no Ievas neatsakos]. Tas ir smieklīgi pārgalvīgs mīlas stāsts, kurā vijole, slapjas galvas, strīdoša māte un nebeidzama dejošana sapinas vienā trakulīgā vakarā. Beigu zilbes “Salivili hipput tupput täppyt” nav jāuztver kā slepens vēstījums: tās ir rotaļīgas skaņas, kas dziesmai ļauj aizdejoties līdz pašām beigām.