Vārds "heilstaat" tiešā tulkojumā nozīmē "svētā valsts" vai "glābšanas valsts", bet kontekstā tas tiek lietots, lai apzīmētu utopiju vai ideālu sabiedrību.
Dziesmā tas tiek izmantots ironiski, apšaubot, vai sociālisms vai kapitālisms patiešām ir "heilstaat", ja tie ierobežo brīvību vai rada netaisnību. Tas ir spēcīgs vārds, kas liek aizdomāties par sabiedrības ideāliem un realitāti.
Klein Orkest dziesma “Over De Muur” jeb “Pāri mūrim” salīdzina Austrumberlīni un Rietumberlīni laikā, kad pilsētu šķīra Berlīnes mūris un Dzelzs priekškars. Austrumu pusē, ielā “Unter den Linden”, cilvēki iet gar karogiem un pieminekļiem Ļeņinam un Marksam, bet apkārt valda darba un parādes ritms. Dziesma jautā ļoti tieši: “Wat is nou die heilstaat / Als er muren omheen staan?” [“Kas gan tā par ideālo valsti, ja tai apkārt ir mūri?”] Sociālisms ir daudz sasniedzis, tomēr cilvēkam jābaidās brīvi izteikties, un citādi domājošo var pasludināt par traku. Vārds heilstaat šeit nozīmē apsolīto ideālo sabiedrību, taču dziesma pārbauda, cik daudz vērts ir šāds solījums, ja to sargā bailes un aizliegumi.
Rietumberlīnē aina ir citāda, taču arī ne gluži brīva. Uz Kurfürstendamm ielas spīd reklāmas, kas aicina dejot, ēst, dzert un spēlēt azartspēles, bet Kreuzbergā dzīvo turki, kuriem ir grūti izdzīvot. Te drīkst demonstrēt, tomēr reizēm cilvēks paliek “ar muguru pret mūri”, un nauda padara brīvību vieglāk pieejamu. Dziesmas asprātīgākais un reizē vienkāršākais tēls ir putni: tie lido no Austrumberlīnes uz Rietumberlīni un atpakaļ, jo neviens tos neaptur un nešauj. “Omdat ze soms in het westen / Soms ook in het oosten willen zijn” [“Jo reizēm tie grib būt rietumos, reizēm arī austrumos”]. Maizes pieminējums pie Rietumberlīnes Gedächtniskirche un Austrumberlīnes Aleksandra laukuma vēl vairāk saplacina robežu: cilvēki, lai kurā pusē dzīvotu, meklē gan brīvību, gan pavisam parastu iztiku.