Фіалка nozīmē 'vijolīte'. Tas ir skaists un maigs zieds, kas bieži simbolizē pieticību, mīlestību un atdzimšanu.
Dziesmā šis vārds parādās frāzē "Поплакала і стоп! фіалка розцвіла" (Paraudāja un stop! vijolīte uzziedēja). Tas metaforiski apraksta pāreju no skumjām uz jaunu sākumu un cerību, it kā pēc asarām atkal uzplauktu skaistums un dzīvība.
Dziesma "ПЛАКАЛА" stāsta par spēju atgūties pēc sāpīgām attiecībām un atrast jaunu sākumu. Sākumā dziedātāja jūtas ievainota un vīlusies, sakot: "Врятуюсь від слів твоїх — буду ціла" [Es izglābšos no taviem vārdiem – būšu vesela] un "Загнав під лід, не знайду душу я" [Iedzinis zem ledus, es neatradīšu savu dvēseli]. Šķiet, ka viņa ir nogurusi no tukšiem vārdiem un vēlas vairāk darbu: "менше слів більше діла" [mazāk vārdu, vairāk darbu].
Tomēr dziesmas galvenā ideja ir pārvērtības un cerība. Pēc asaru izliešanas nāk atbrīvošanās un jauns sākums: "Поплакала і стоп! фіалка розцвіла" [Paraudāju un stop! vijolīte uzziedēja]. Tas ir skaists tēls, kas simbolizē atdzimšanu un spēju atrast gaismu pat pēc tumšākajiem brīžiem. Dziesma atklāj, ka pat sāpēs var atrast spēku un ticību nākotnei, kā to apliecina rindiņa: "Дай серцю під плащем — менше слів, більше віри" [Dod sirdij zem apmetņa – mazāk vārdu, vairāk ticības].