Marécages nozīmē "purvi" vai "mitrāji". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko bieži dzird dziesmās.
Dziesmā tas rada spilgtu tēlu par ceļojumu cauri dažādām ainavām, no mākoņiem līdz purviem ("De nuages en marécages"), uzsverot plašo un daudzveidīgo ceļojumu, par ko dziesma stāsta.
Beļģu dziedātājas Keitas Raienas izpildījumā “Voyage Voyage” ir plašs, sapņains aicinājums doties prom no ierastā. Dziesmas ceļš sākas virs seniem vulkāniem un slīd cauri mākoņiem, purviem, Spānijas vējiem un ekvatoriālajam lietum. Atkārtotais “Voyage, voyage” [Ceļo, ceļo] skan kā pavēle sev pašam: lido augstāk, neapstājies un skaties uz okeānu.
Dziesmā ceļot nozīmē šķērsot visu pasauli un arī iztēles robežas: virs galvaspilsētām, pāri Sahāras kāpām, no Fidži salām līdz Fudzijamai un uz svētajiem Indijas upes ūdeņiem. Īpaši spēcīga ir doma doties “plus loin que la nuit et le jour” [tālāk par nakti un dienu], uz “l'espace inouï de l'amour” [neparasto, vēl neiepazīto mīlestības telpu]. Pat dzeloņstieples un bombardētas sirdis nespēj apturēt šo kustību. Vārdi “et jamais ne revient” [un nekad neatgriežas] ir skaisti, bet arī mazliet biedējoši: šis ceļojums nav par atgriešanos mājās, bet par došanos arvien tālāk.