Jalustal ir saīsināta forma no vārda jalustalla, kas nozīmē "uz pjedestāla". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai poētisku pieskaņu.
Dziesmā Juno to izmanto, lai aprakstītu, kā viņš paceļ savu mīļoto uz pjedestāla, izceļot viņas nozīmi un vērtību viņa acīs. Tas ir spēcīgs veids, kā izteikt apbrīnu un cieņu.
„Diggaan” ir viegls, pašpārliecināts skaņdarbs par dzīves baudīšanu, simpātiju un savu ceļu. Piedziedājumā Juno atkārto: „Mä diggaan vähän kaikenlaista” [Man patīk visdažādākās lietas], kā arī „en oo vaihtamas kaistaa” [es negrasos mainīt joslu]. Somu sarunvalodas vārds diggaan nozīmē „man patīk” vai „es fanoju”. Viņam patīk gan saule, gan labs noskaņojums, gan otra cilvēka sabiedrība: „Sun seuras mulle maittaa” [Man garšo tava kompānija]. Mīļotais cilvēks tiek salīdzināts ar dziesmu, kas skan atkārtojumā un liek sirdij sisties katrā ritmā. Vēl viņš sola šo cilvēku „nostaa sut jalustal” [pacelt uz pjedestāla], kas ir spilgts veids, kā pateikt, ka viņš otru ļoti augstu vērtē.
Dziesmas tēli visu laiku kustas starp mierīgu baudīšanu un skatuves enerģiju. Viņš nesteidzas, bet izbauda ceļu, vakaru un ēdienu, pirms dodas uz grilu, bet nākamajā dienā viņam ir koncerts. Mīļotais cilvēks ir tikpat neaizstājams kā ģitārists savai ģitārai, bet vēlāk repojošais stāstītājs salīdzina sevi ar pianistu, kontrabasistu un saksofonistu. Ir arī jautri pārspīlējumi: raķetes lido, debesis sola elektrību, dzīve kļūst par trapeces mākslu, un viņš atzīst, ka „Elämä on laiffii, pakko diggaa” [Dzīve ir dzīve, jāprot to mīlēt]. Tāpēc dziesmas galvenais prieks ir ļoti konkrēts: neizlaist savu sapņu ceļu, nebaidīties no atteikuma un pateikt „man patīk” gan mūzikai, gan mīlestībai, gan pašai dzīvei.