황홀했던 ir vārds, kas apraksta kaut ko ekstātisku, apburošu vai burvīgu. Tas nav ikdienišķs vārds, bet drīzāk izsaka spēcīgas, pozitīvas emocijas un neaizmirstamu pieredzi.
Dziesmā Jung Kook to izmanto, lai runātu par "황홀했던 기억 속에" (ekstātiskās atmiņās), atsaucoties uz skaistiem un neaizmirstamiem brīžiem, kas palikuši atmiņā. Tas piešķir dziesmai dziļumu un poētiskumu, aicinot klausītāju iedziļināties šajās spēcīgajās jūtās.
Jung Kook dziesma "Still With You" ir kā sirsnīga vēstule kādam, kura pietrūkst. Tā sākas ar ilgas sajūtu pēc mīļotā balss, kas vēl joprojām atbalsojas atmiņās: "날 스치는 그대의 옅은 그 목소리" [Tava klusā balss, kas mani skar]. Viņš lūdz, lai viņa vārdu vēlreiz pasaka skaļi: "내 이름을 한 번만 더 불러주세요" [Lūdzu, pasauc manu vārdu vēlreiz].
Dziesma runā par to, cik grūti ir pierast pie prombūtnes, pat ja tas notiek: "어두운 방 조명 하나 없이 익숙해지면 안 되는데 그게 또 익숙해" [Man nevajadzētu pierast pie tumšas istabas bez gaismas, bet esmu pie tās pieradis]. Pat gaisa kondicioniera skaņa kļūst par mierinājumu, jo bez tās viņš justos sagrauts. Viņš atceras kopīgos smieklus un asaras, kas viņam nozīmēja visu. Dziesma ir pilna ar cerību par atkalredzēšanos, kad viņš varēs teikt: "보고 싶었어요" [Man tevis pietrūka]. Viņš vēlas skriet pie mīļotā, kad migla izklīdīs, un lūdz, lai viņu apskauj: "이 안개가 걷힐 때쯤 젖은 발로 달려갈게 그때 날 안아줘" [Kad šī migla izklīdīs, es skriešu pie tevis ar mitrām kājām, tad apskauj mani]. Pat ja viņu soļi nesakrīt, viņš vēlas iet šo ceļu kopā: "서로 발걸음이 안 맞을 수도 있지만 그대와 함께 이 길을 걷고 싶어요 Still with you" [Mūsu soļi var nesakrist, bet es vēlos iet šo ceļu kopā ar tevi, joprojām ar tevi].