Вимолив nozīmē 'izlūdzās' vai 'panāca ar lūgšanām'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apzīmē kaut ko, kas iegūts ar lielām pūlēm, lūgšanām vai pat izmisumu.
Dziesmā šis vārds tiek atkārtots vairākas reizes, radot mistisku un romantisku noskaņu. Tas liek domāt par mīlestību, kas ir tik spēcīga, ka tā ir izlūgta no dieviem vai likteņa, padarot to par unikālu un neparastu veidu, kā aprakstīt attiecību sākumu.
Šī dziesma ir kā maģisks dialogs starp diviem mīlētājiem, kuri brīnās par savas satikšanās neiespējamību un skaistumu. Jerry Heil un MONATIK kopā ar Evgeny Khmara radījuši skaņdarbu, kas liek aizdomāties par likteni un nejaušību.
Dziesmas sākumā ir jautājumi: "Хто тебе, мила, вимолив? Хто тебе з неба виманив?" [Kas tevi, mīļā, izlūdzās? Kas tevi no debesīm izvilināja?] un "Звідки ти, щастя, випало?" [No kurienes tu, laime, nokriti?]. Tas rada tādu sajūtu, ka mīlestība ir kaut kas pārdabisks, kas vienkārši parādījies no nekurienes. Vēlāk dziesma atklāj, ka viens otru ir "вимолив з Божого саду" [izlūdzies no Dieva dārza], kas liek domāt par mīlestību kā svētību vai pat brīnumu. Tā ir dziesma par to, kā divi cilvēki atrod viens otru pret visām izredzēm, un kā viņu mīlestība ir tik stipra, ka "не забракне сили нам, поки шепочуть губи" [mums nepietrūks spēka, kamēr lūpas čukstēs].