Weleer nozīmē “senāk” vai “senatnē” un ir poētisks, mazliet novecojis vārds, kas ikdienas sarunās sastopams retāk. Dziesmā tas attiecas uz skaistajām dziesmām, ko vecmāmiņa bija iemācījusies senāk, piešķirot tekstam nostalģisku un sirsnīgu noskaņu.
Jan Smit dziesmā “Ik Zing Dit Lied Voor Jou Alleen” (“Es dziedu šo dziesmu tikai tev”) runā mazdēls, kurš atceras savu mīļo vecmāmiņu. Viņa viņam pasaka, ka dodas savā “pēdējā ceļojumā” uz skaistu paradīzi un lūdz: “Zing jij dan nog jouw lied voor mij” [“Vai tu tad vēl dziedāsi savu dziesmu man?”]. Dziesmas solījums ir vienkāršs un ļoti sirsnīgs: “Ik zing dit lied voor jou alleen” [“Es dziedu šo dziesmu tikai tev”]. Baltās rozes, asaras un vārdi “Lieve oma, ik hou van jou” [“Mīļā vecmāmiņ, es tevi mīlu”] parāda, kā viņš turpina runāt ar viņu arī pēc šķiršanās.
Otrajā pantā atmiņas kļūst dzīvas un mājīgas: pie vecmāmiņas mājās nakšņoja viņš un draugi, viņi spēlēja Scrabble un Yahtzee, bet oma vienmēr piedalījās. Scrabble un Yahtzee ir galda spēļu nosaukumi, tāpēc šeit redzama pavisam parasta, jauka kopā būšana, nevis kāds noslēpumains simbols. Viņi arī dziedāja vecas dziesmas, kuras vecmāmiņa zināja no agrākiem laikiem, bet tagad “haar mooie stem klinkt nu niet meer” [“viņas skaistā balss vairs neskan”]. Tieši tāpēc atkārtotais solījums dziedāt un slaucīt asaras skan tik tieši: dziesma kļūst par veidu, kā viņu neaizmirst.