Нахлинула [nahlynula] nozīmē “uzplūda” vai “pēkšņi pārņēma”, it kā spēcīgs vilnis. Dziesmā šis vārds raksturo jūtu vai kaisles vilni, kas tik intensīvi pārņem dziedātāju, ka viņa sāk degt no emocijām.
Jamala un MONATIK dziesmā “КЛИЧУ” (“Es saucu”) divas dienas bez mīļotā cilvēka šķiet kā vesela mūžība. Dziedātāja atkārto: “Чуєш, я кличу тебе” [Vai dzirdi, es tevi saucu?] un lūdz: “Ти прийди” [Nāc pie manis]. Viņa zina, ka sāpes aizmirst nevar, turklāt šis rudens bez otra cilvēka šķiet īpaši grūts. Frāze “Думками до тебе лечу” [Domās es lidoju pie tevis] nav par īstu lidošanu, bet par to, cik nepārtraukti viņa domā par šo cilvēku.
Otrajā daļā vientulība kļūst vēl skaļāka: nakts bez viņa ir “kā mūžība”, lai gan agrāk naktis bija laiks, kurā varēja pazust. Īsais atkārtojums “Ніч-ніч, день-день” [Nakts, nakts, diena, diena] rada sajūtu, ka laiks velkas, bet paliek tikai ēna, kas nospiež. Tad dziesma pēkšņi kļūst silta un kaislīga: “Палкіші твої вуста” [Tavas lūpas ir karstākas par sauli]. Tāpēc “КЛИЧУ” svārstās starp izmisīgu saucienu un prieku par to, ka šis īpašais cilvēks vispār ir viņas dzīvē. Vārds “кличу” nozīmē “es saucu”, un tas ir dziesmas vienkāršais, neatlaidīgais kodols.