Alıştım nozīmē "esmu pieradis" vai "esmu adaptējies". Tas ir vārds, kas atspoguļo dziļu personīgu transformāciju un izturību.
Dziesmā tas parādās rindā "zordu ama alıştım" (bija grūti, bet es pieradu). Šis vārds izceļ dziesmas galveno tēmu par pieņemšanu un spēju pielāgoties pēc grūtībām, padarot to par ļoti saistošu un iedvesmojošu izvēli.
İkilem dziesmā “Bu Saatten Sonra” jeb “Pēc šī brīža” runā cilvēks, kurš jau ir izgājis cauri zaudējumam un vairs negrib izlikties, ka tas viņu salauzis. Viņš saka: “Savaşıp yenilmişim, inan umrumda değil” [Esmu cīnījies un zaudējis, tici man, man tas vairs nerūp] un “Güvenip yanılmışım, inan incitmez beni” [Esmu uzticējies un kļūdījies, tici man, tas mani nesāpinās]. Frāze “umrumda değil” ir sarunvalodas veids, kā pateikt “man tas nav svarīgi”. Vientulība šeit nav tikai tukša telpa: “Yalnızlık karıştı, kendimle barıştım” [Vientulība sajaucās manī, un es salabu ar sevi]. Dziesmas stāstītājs atzīst, ka pārmaiņas bija grūtas, taču viņš pie tām ir pieradis.
Piedziedājumā viņš auksti un gandrīz izaicinoši jautā: “Bu saatten sonra yansam ne olur?” [Kas gan notiks, ja tagad degšu?] un tūlīt piebilst: “Yağıyor yağmurlar” [Līst lietus]. Lietus dzēš ugunsgrēku, tāpēc nākamā doma ir ļoti tieša: “Olan olmuş artık, dönsen ne olur” [Kas noticis, tas noticis, ko gan mainītu tava atgriešanās?]. Attiecību liesmas jau dziest, un atpakaļceļa nav. Otrajā pantā kļūda tiek pārvērsta pieredzē: “Bir hata mı yapmışım, o da tecrübem benim” [Vai esmu kļūdījies? Tā arī ir mana pieredze]. Visas dziesmas kodols ir divās īsās rindās: “Bir daha kandırmam / Kendimi inandırmam” [Es vairs sevi neapmānīšu / Es vairs nelikšu sev noticēt]. Tas ir skarbi, mazliet rūgti un ļoti skaidri: šoreiz viņš izvēlas godīgumu pret sevi.