Baladin nozīmē 'klejotājs' vai 'ceļojošs mākslinieks'. Tas ir diezgan neparasts vārds mūsdienu dziesmās, kas piešķir tekstam romantisku un nedaudz nostalģisku noskaņu.
Dziesmā Garou to lieto, lai aprakstītu savas 'klejotāja idejas' (mes idées de baladin), kas varētu norādīt uz viņa brīvdomību, nepastāvību vai māksliniecisko dabu. Tas ir intriģējošs vārds, kas liek aizdomāties par dziesmas stāstītāja personību un viņa attiecībām.
Šī ir mīlestības dziesma kā tosts, kas sākas ar «À toi» jeb “tev”. Dziedātājs uzrunā sievieti un piemin viņas skaistumu, maigos, lai gan reizēm mazliet samākslotus vārdus, bērnību, pagātni, nožēlu un “vecos prinčus”. Rinda «À la façon que tu as d'être à moi» [par to, kā tu esi mana] izklausās ļoti personiski, bet dziesma nav tikai salds kompliments: viņš atzīst arī savas dusmas, klusēšanu un reizēm pat nodevību. Īpaši jauka ir pašironiskā doma par «mes idées de baladin» [manām klejojoša dziesminieka idejām], it kā viņš pats zinātu, ka nav gluži vienkāršs varonis.
Pēc tam skats paplašinās no «à toi» [tev] uz «à moi» [man] un visbeidzot uz «à nous» [mums]. Viņš dzer par dzīvi, mīlestību, viņu naktīm un dienām, kopīgām atmiņām, nākotni un pat nākamo pirmo randiņu. Vislielākais sapnis ir bērns, «qui sera à la fois toi et moi» [kurš vienlaikus būs tu un es]. Tāpēc Garou, Kanādas dziedātāja, izpildītā dziesma skan kā ļoti personisks solījums: mīlēt ne tikai skaisto otru cilvēku, bet arī viņa pagātni, savus trūkumus un to nākotni, ko abi vēl tikai veidos.
Garou, īstajā vārdā Pierre Garand, ir dziedātājs no Kanādas. Viņš ir pazīstams ar savu raksturīgo, dziļo un nedaudz aizsmakušo balsi.
Viņš kļuva plaši atpazīstams ar Kvazimodo lomu mūziklā Notre-Dame de Paris. Garou ir izdevis vairākus albumus, un viena no viņa populārākajām dziesmām ir "Seul".