Vārds "Papatyalar" nozīmē "margrietiņas". Tas ir dziesmas nosaukums un centrālais simbols, kas padara to par ļoti interesantu izvēli.
Dziesmā margrietiņas tiek izmantotas kā dāvana un tās ir cieši saistītas ar mīlestības zīlēšanu, kurā tiek plūkta margrietiņu ziedlapiņas, lai noskaidrotu, vai kāds mīl vai nemīl. Šis vārds ir gan poētisks, gan kulturāli nozīmīgs turku valodā, piešķirot dziesmai romantisku un nedaudz nostalģisku noskaņu.
Šī dziesma, "Papatya", ir kā salds un nedaudz skumjš stāsts par mīlestību un zaudējumu, kas pasniegts ar margrietiņu zīlēšanas palīdzību. Dziedātāja stāsta, ka viņa ar "šaškin gözlerle izledim olanı biteni" [pārsteigtām acīm vēroja visu, kas notika], un ka mīlestības vārdi ir pat "dahada acı en beteri" [sāpīgāki un sliktāki]. Viņa jūt, ka ir ievainota, un ceļš uz otru cilvēku ir "engebeli" [nelīdzens].
Tomēr, neskatoties uz sāpēm, viņa joprojām novēl laimi un dāvina margrietiņas, sakot: "Sana mutluluk dileklerim, Hediyem papatyalar" [Es novēlu tev laimi, mana dāvana ir margrietiņas]. Interesanti ir tas, ka viņa ir mainījusi margrietiņu zīlēšanas noteikumus, lai tie vienmēr teiktu: "Sadece seviyo seviyo seviyo" [Tikai mīl, mīl, mīl]. Tas parāda viņas neizmērojamo cerību un ticību mīlestībai, pat ja realitāte ir citāda. Viņa tic, ka "Yaradan kime ne vereceğini biliyor" [Radītājs zina, kam ko dot].