Vārds “унижаю” (unizhayu) nozīmē “es pazemoju” vai “es pazeminu”. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta kādu, kas tiek noniecināts vai ar kuru tiek slikti apieties.
Dziesmas kontekstā šis vārds ir īpaši interesants, jo tas atklāj dziesmas varoņa iekšējo konfliktu. Viņš apzinās, ka ar savu “spēli” (играю) viņš pazemo otru cilvēku, lai gan viņš nesaprot, kāpēc viņš to dara. Tas piešķir dziesmai dziļumu un emocionālu spriedzi.
Šī krievu grupas Демо dziesma ir par cilvēku, kurš pats vairs nesaprot savas jūtas un ar savu neizlēmību ievaino otru. Viss sākas ar lietu aiz loga: «Дождь, словно слёзы в окне» [Lietus ir kā asaras logā], bet īstais apjukums ir attiecībās. Dziedātāja atzīst: «Счастье не в наших руках» [Laime nav mūsu rokās] un jautā sev, kāpēc viņa arvien biežāk liek otram par sevi domāt. Dziesmas nosaukums «Я не знаю» nozīmē “Es nezinu”, un šie vārdi atkārtojas kā godīga, bet diezgan sāpīga atbilde uz visu.
Visbargākā vieta ir piedziedājumā: «Почему так быстро я любовь к тебе теряю» [Kāpēc es tik ātri zaudēju mīlestību pret tevi?]. Viņa saprot, ka spēlējas ar otra cilvēka jūtām: «Я не замечаю, как тобой играю» [Es nepamanu, kā spēlējos ar tevi], un šī spēle viņu pazemo. Mīlestība šeit ir kā vilnis: «Сначала накроет, потом откатит» [Vispirms tas pārklāj, pēc tam atkāpjas], te viņa tuvojas, te atkāpjas. Īpaši interesanta ir doma «Пока я боюсь, я люблю» [Kamēr es baidos, es mīlu]: bailes un tuvība dziesmā ir gandrīz savienotas. Viņa arī pretojas priekšstatam, ka attiecībām ir tikai viens ceļš līdz altārim, proti, laulībām, taču pati nespēj palikt viena pat uz sekundi. Tāpēc dziesma skan kā atzīšanās cilvēkam, kurš grib mīlēt, bet pats sev traucē.