Tvivelaktig nozīmē 'apšaubāms' vai 'šaubīgs'. Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai īpašu nokrāsu.
Dziesmā Kornēlis Vrēsvīks sevi raksturo kā "tvivelaktig figur" (apšaubāmu figūru), kas norāda uz viņa paša šaubām par sevi un savu vietu pasaulē. Šis vārds lieliski atspoguļo dziesmas melanholisko un introspektīvo noskaņu.
Cornelis Vreeswijk dziesmā “Somliga Går Med Trasiga Skor” jeb “Daži staigā ar saplēstiem apaviem” sāk ar vienkāršu, bet neērtu jautājumu: “Somliga går med trasiga skor” [Daži staigā ar saplēstiem apaviem]. Kāpēc tā notiek? Dziesmas stāstītājs jautā Dievam, kurš debesīs “blundar och sover sött” [aizver acis un saldi guļ], vai viņam tiešām ir pieņemami cilvēku trūkums un ciešanas. Šeit ir gan rūgtums, gan melns humors: kas gan rūpējas par vecām kurpēm, ja cilvēks jau ir “gammal och trött” [vecs un noguris]?
Pēc tam dziesma kļūst plašāka un drūmāka. Laiks iet pats savu ceļu, un pēc simts gadiem cits cilvēks būs ieņēmis tavu vietu, kamēr tu vairs nejutīsi ne lietu, ne sauli, tikai gulēsi tumšā kapā. Tomēr stāstītājam ir viena maza, ļoti konkrēta vēlēšanās: saglabāt savu seju, paslēptu mīļotās matos. Viņš sevi sauc par “en tvivelaktig figur” [šaubīgu tipu], atzīst, ka nav īpaši derīgs, un saka, ka nāve aiz stūra var viņu paņemt, kad vien vēlas. Noslēgumā saplēstie apavi turpina savu ceļu, līdz cilvēks vairs nestaigā, bet ellē dzīvojošais velns par to smejas. Tas ir ass un reizē dīvaini smieklīgs skats uz nabadzību, nāvi, Dieva klusēšanu un vienīgo tuvumu, ko stāstītājs vēl grib paturēt.