에라 모르겠다 [era moreugetda] ir izteiciens, kas burtiski nozīmē “es nezinu” vai “man vienalga”, taču sarunvalodā tas pauž atteikšanos vairs neuztraukties un vienkārši ļauties notikumiem.
Dziesmā tas parādās pēc rindām par saspringtām darba dienām un pieaugošiem pienākumiem, tāpēc tas skan kā jautrs lēmums pārstāt raizēties un izbaudīt mirkli. Šis izteiksmīgais korejiešu sarunvalodas teiciens padara dziesmu īpaši enerģisku un viegli iegaumējamu.
Šī ir skaļa, asprātīga dziesma par darba dienas haosu un atteikšanos jau no rīta visu pārāk daudz pārdzīvot. Pat par sīkumiem cilvēkam kļūst „입이 거칠어지는 평일” [darba dienā mute kļūst asa], darbi sprāgst kā karsts popkorns, bet pēc darba telefons joprojām strādā „정상 영업 중” [parastajā darba režīmā], un ziņas tikai krājas. Tāpēc skan jautrais „에라 모르겠다” [ai, lai nu būtu, vienalga]. Tas nav aicinājums visu pamest, drīzāk atgādinājums: kāpēc jau tagad raizēties par rītdienu, ja šodien vēl ir dzīva?
Dziesmas kods ir 청바지, „džinsi”. Visiem jāsaģērbjas džinsos un jāiziet ārā, darot pa savam: „맘대로 해 아무렴 어때?” [dari, kā gribi, kas tur par nelaimi?] Vienīgais izņēmums ir mammas un tēta aizrādījumi, kas šo brīvības saukli padara vēl smieklīgāku. Frāzē „행복은 부석순, 우리는 청바지라네” [laime ir BSS, mēs esam džinsi] grupas nosaukums 부석순 tiek savienots ar džinsu vārdu, pārvēršot to par saukli, ko var kliegt kopā ar draugiem. Un „청춘은 바로 지금” [jaunība ir tieši tagad] pārvērš pašreizējo brīdi par ballīti: ielej glāzē jaunību un izdzer par šodienu, nevis par kādu tālu nākotni.